Greitbaringtonas deklarācija

Deklarācija ir tapusi 2020. gada oktobrī, kad vakcīnas vēl nebija pieejamas un nebija pārliecības, ka tās kļūs pieejamas pāris mēnešu laikā.

Deklarācijas teksts angļu valodā: https://gbdeclaration.org/

Deklarācijas teksts

Kā infekciju slimību epidemiologiem un sabiedrības veselības speciālistiem mums ir nopietnas bažas par to, cik graujoši pašreiz dominējošie Covid-19 politiskie risinājumi ietekmē sabiedrības fizisko un garīgo veselību, tādēļ vēlamies rekomendēt pieeju, ko esam nosaukuši par fokusēto aizsardzību (focused protection).

Mēs, kas pārstāvam kā kreisus, tā labējus politiskos uzskatos un nākam no dažādām pasaules valstīm, esam veltījuši savu profesionālo darba mūžu, lai aizsargātu cilvēkus. Pašreiz īstenotās „lokdaunu” un vispārēju ierobežojumu politikas izraisa lielu postījumu, nopietni iedragājot sabiedrības veselību kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Šī ietekme jau tagad izpaužas kā (minēsim tikai nedaudzus piemērus) zemāki bērnu vakcinācijas rādītāji, pasliktināti hronisku kardiovaskulāro slimību iznākumi, mazākos apjomos veikti agrīni vēža skrīninga izmeklējumi, pasliktinājusies iedzīvotāju mentālā veselība – kas novedīs pie papildus pieaugošas mirstības turpmāko gadu laikā, pie tam visvairāk tas ietekmēs tieši darbaņēmējus un sabiedrības jaunāko iedzīvotāju daļu. Paturēt skolniekus ārpus skolām un augstskolām ir smaga netaisnība pret šo paaudzi. 

Saglabājot šos politiskos risinājumus („ierobežojumus”) arī turpmāk, gaidot laiku, kad būs pieejama vakcīna, radīsim nenovēršamu kaitējumu, vissmagāk iedragājot tieši to cilvēku dzīvi, kas jau tagad ir mazāk pārtikuši. 

Par laimi arvien pieaug mūsu zināšanas un izpratne par šo vīrusu. Mēs zinām, ka risks saslimšanas gadījumā ar Covid-19 nomirt ir tūkstošreiz augstāks tieši vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū un tiem cilvēkiem, kam jau ir nopietnas, smagas saslimšanas, salīdzinot ar jauniem cilvēkiem. Patiesi, bērniem Covid-19 ir mazāk bīstams nekā daudzi citi riski, ieskaitot gripu. 

Paralēli tam, kā sabiedrībā pamazām izveidojas imunitāte, attiecīgi samazinās saslimšanas risks visiem – arī šai ziņā visjūtīgākajām grupām. Mēs zinām, ka visu valstu sabiedrības pēc noteikta laika sasniegs kolektīvo imunitāti — t.i. līmeni, pie kura jaunu infekciju skaits būs stabils, kā arī, ka šī punkta sasniegšanu var veicināt (bet tas nav atkarīgs no) vakcīnas izmantošana. Tādēļ mūsu mērķim jābūt: samazināt mirstību un sociālo kaitējumu līdz brīdim, kad tiks sasniegta kolektīvā imunitāte. 

Līdzsvarotākais un iejūtīgākais risinājums tādēļ ir tāds, kur būtu veiksmīgi izsvērti to ieviešanas ieguvumi un riski attiecībā uz galveno mērķi – sasniegt kolektīvo imunitāti. Un tas būtu: atļaut tiem, kuru risks nomirt no slimības ir minimāls, dzīvot normālu ikdienas dzīvi un izveidot imunitāti pret jauo vīrusu dabiskas inficēšanās ceļā, vienlaikus labāk pasargājot un atbalstot tos, kuru risks ir visaugstākais. Mēs to saucam par Fokusētu aizsardzību. 

Politiskajiem lēmumiem un risinājumiem saistībā ar Covid-19 jābūt galvenokārt mērķētiem uz to, lai efektīvi aizsargātu iedzīvotāju grupas ar visaugstāko risku. Tā piemēram, vecu ļaužu aprūpes iestādēs un pansionātos piesaistīt darbiniekus, kas jau ieguvuši imunitāti un papildus veikt regulāru pārējo darbinieku un apmeklētāju testēšanu ar PCR testiem. Samazināt šo iestāžu darbinieku mainīgumu. Mājās dzīvojošajiem pensijas vecuma iedzīvotājiem nodrošināt pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču piegādi tieši uz dzīvesvietu. Cik iespējams šiem iedzīvotājiem tikties ar radiniekiem nevis telpās, bet ārā, svaigā gaisā. Ir gluži iespējami ieviest veselu kompleksu pieeju ar risinājumiem, tai skaitā ģimenēm, kur vairākas paaudzes dzīvo kopā, un sabiedrības veselības speciālisti pilnīgi noteikti ir spējīgi un pietiekami zinoši tādus izstrādāt uz vietas. 

Iedzīvotājiem, kas neietilpst paaugstināta riska grupā, jāļauj nekavējoties atgriezties normālā ikdienas dzīvē. Visiem iedzīvotājiem jāturpina ievērot vienkāršus higiēnas pasākumus, tai skaitā roku mazgāšana un palikt mājās saslimšanas gadījumā, lai vieglāk sasniegtu kolektīvās imunitātes slieksni. Skolām un universitātēm jānodrošina klātienes nodarbības. Jāatsāk ārpusskolas nodarbības, tai skaitā sporta nodarbības. Gados jauniem pieaugušajiem, kuru risks ir zems, jāļauj strādāt kā parasti, nevis tikai no mājām. Jāatver restorāni un citi uzņēmumi. Jāatjauno mākslas, mūzikas, sporta un kultūras pasākumi. Cilvēkiem, kuru risks ir augstāks, jāļauj piedalīties, ja tā ir viņu izvēle, kad sabiedrība kā vienots veselums nodrošina vājāko grupu aizsardzību, pateicoties tiem, kas uzbūvējuši kolektīvo imunitāti. 

2020. gada 4. oktobrī, Greitbaringtonas pilsētā ASV šo deklarāciju sarakstījuši un parakstījuši: 

Dr. Martin Kulldorff – Martins Kuldorfs, medicīnas zinātņu profesors Hārvardas universitātē, biostatistiķis, epidemiologs ar specializāciju infekcijas slimību uzliesmojumu konstatēšanā un monitorēšanā un vakcīnu drošības uzraudzībā.

Dr. Sunetra Gupta – Sunetra Gupta, Oksfordas universitātes profesore, epidemioloģe un eksperte imunoloģijā, vakcīnu izstrādē un infekcijas slimību matemātiskajā modelēšanā. 

Dr. Jay Bhattacharya – Džejs Batačarja, Stenfordas universitātes Medicīnas fakultātes profesors, ārsts, epidemiologs, sabiedrības veselības un veselības politikas eksperts ar specializāciju infekciju slimībās un to risinājumos.

Tulkojums latviešu valodā

Deklarāciju latviešu valodā tulkojusi Aija Dvinska. Tulkojums pirmoreiz publicēts vietnē vesels.lv.

Mēnesi pēc deklarācijas parakstīšanas tās trīs līdzautori publicēja paskaidrojošu rakstu «Fokusētā aizsardzība - vidusceļš starp lokdauniem un "lai notiek, kas notikdams"». Aija Dvinska to arī ir iztulkojusi un tas pieejams vietnē brivibasplatforma.lv.