Nacionālkonservatīvisma principi

  1. gada vasarā Edmunda Bērka fonds sagatavoja manifestu “Nacionālkonservatīvisma principi” (National Conservatism: A Statement of Principles), kuru ir parakstījuši vairāku Eiropas konservatīvo domnīcu darboņi, politikas komentētāji un grāmatu autori.

1. Neatkarīgas nācijas

Mēs vēlamies redzēt neatkarīgu nāciju pasauli. Katrai pašpārvaldes spējīgai nācijai vajadzētu pašai noteikt savu ceļu saskaņā ar savu īpašo konstitucionālo, lingvistisko un reliģisko mantojumu. Katrai no tām ir tiesības saglabāt savas robežas un īstenot politiku, kas ir izdevīga tās tautai. Mēs atbalstām neatkarīgu pašpārvaldes valstu bruņošanās politiku un aizsardzības alianses, kuru mērķis ir atturēt imperiālistu agresiju.

2. Imperiālisma un globālisma noraidījums

Mēs atbalstām brīvas sadarbības un konkurences sistēmu starp nacionālām valstīm, kas sadarbojas, izmantojot tirdzniecības līgumus, aizsardzības alianses un citus kopīgus projektus, kuros tiek ievērota to locekļu neatkarība. Taču mēs iebilstam pret ievēlēto valdību pilnvaru nodošanu transnacionālām vai pārnacionālām struktūrām — tendenci, kas pretendē uz augstu morālo leģitimitāti, pat ja tā vājina pārstāvības varu, sēj sabiedrības atsvešinātību un neuzticību un stiprina autokrātisku režīmu ietekmi. Tādēļ mēs noraidām imperiālismu tā dažādajās mūsdienu izpausmēs: Mēs nosodām Ķīnas, Krievijas un citu autoritāro varu imperiālismu. Taču mēs arī iebilstam pret pēdējās paaudzes liberālo imperiālismu, kas centās iegūt varu, ietekmi un bagātību, dominējot pār citām valstīm un mēģinot tās pārveidot pēc sava tēla.

3. Valsts pārvalde

Neatkarīga nacionāla valsts ir izveidota, lai izveidotu pilnīgāku savienību starp dažādām konkrētās nācijas kopienām, partijām un reģioniem, lai nodrošinātu to kopējo aizsardzību un taisnīgumu to starpā, kā arī lai nodrošinātu vispārējo labklājību un brīvības svētības šim laikam un nākamajām paaudzēm. Mēs ticam spēcīgai, bet ierobežotai valstij, kas pakļauta konstitucionāliem ierobežojumiem un varas dalīšanai. Mēs iesakām krasi samazināt administratīvās valsts un politiku veidojošās tiesu varas apjomu, kas izspiež likumdevējus, kuri pārstāv visas tautas intereses un vērtības. Mēs iesakām ievērot federālisma principu, kas nosaka varas deleģēšanu attiecīgajām pavalstīm vai tautas apakšvienībām, lai nodrošinātu lielāku dažādību, eksperimentēšanu un brīvību. Tomēr tajās pavalstīs vai apakšvienībās, kurās likums un taisnīgums ir acīmredzami sagrauti vai kurās valda beztiesiskums, amoralitāte un izvirtība, valsts valdībai ir enerģiski jāiejaucas, lai atjaunotu kārtību.

4. Dievs un publiska reliģija

Neviena tauta nevar ilgi pastāvēt bez pazemības un pateicības Dieva priekšā un bez bailēm no Viņa tiesas, kas ir autentiskā reliģiskajā tradīcijā. Gadu tūkstošiem Bībele ir bijusi mūsu visdrošākais ceļvedis, kas baro atbilstošu orientāciju uz Dievu, uz tautas politiskajām tradīcijām, uz sabiedrisko morāli, uz vājāko aizstāvību un uz to lietu atzīšanu, kuras pamatoti tiek uzskatītas par svētām. Bībele būtu jālasa skolās un universitātēs kā pirmais no kopīgās Rietumu civilizācijas avotiem un kā ticīgo un neticīgo likumīgs mantojums. Tur, kur ir kristiešu vairākums, sabiedriskajai dzīvei būtu jābalstās uz kristietību un tās morālo redzējumu, kas būtu jāciena gan valsts, gan citās valsts un privātajās iestādēs. Tajā pašā laikā jūdi un citas reliģiskās minoritātes ir jāaizsargā, ievērojot savas tradīcijas, brīvi pārvaldot savas kopienas iestādes un visos jautājumos, kas attiecas uz viņu bērnu audzināšanu un izglītību. Pilngadīgas personas ir jāaizsargā no reliģiskas vai ideoloģiskas piespiešanas privātajā dzīvē un mājās.

5. Tiesiskums

Mēs ticam tiesiskumam. Ar to mēs domājam, ka gan pilsoņiem, gan ārvalstniekiem, gan valdībai, gan tautai ir jāpieņem un jāievēro valstī spēkā esošie likumi. Amerikā tas nozīmē pieņemt un dzīvot saskaņā ar 1787. gada Konstitūciju, tās grozījumiem, pienācīgi pieņemtajām likumu tiesībām un lielo vispārējo tiesību mantojumu. Visi ir vienisprātis, ka valsts tiesību tradīciju un institūciju labošana un pilnveidošana reizēm ir nepieciešama. Taču nepieciešamajām pārmaiņām ir jānotiek ar likuma palīdzību. Tā mēs saglabājam savas valsts tradīcijas un pašu valsti. Nekārtības, grautiņi un citi nepieņemami sabiedriskās kārtības traucējumi ir ātri jānovērš.

6. Brīva uzņēmējdarbība

Mēs uzskatām, ka uz privātīpašumu un brīviem uzņēmumiem balstīta ekonomika ir vispiemērotākā nācijas labklājības veicināšanai un atbilst individuālās brīvības tradīcijām, kas ir svarīgākās angloamerikāņu politiskajā tradīcijā. Mēs noraidām sociālistisko principu, kas paredz, ka nācijas saimniecisko darbību var veikt saskaņā ar racionālu valsts diktētu plānu. Taču brīvais tirgus nevar būt absolūts. Ekonomiskajai politikai ir jākalpo tautas vispārējai labklājībai. Mūsdienās globalizētais tirgus ļauj naidīgām ārvalstu varām atņemt Amerikai un citām valstīm to ražošanas jaudu, vājinot tās ekonomiski un šķeļot iekšēji. Tajā pašā laikā starptautiskās korporācijas, kas nav lojālas nevienai tautai, kaitē sabiedrības dzīvei, cenzējot politisko runu, pārpludinot valsti ar bīstamām un atkarību izraisošām vielām un pornogrāfiju, kā arī veicinot uzmācīgus un destruktīvus personīgos ieradumus. Pārdomātai valsts ekonomikas politikai ir jāveicina brīva uzņēmējdarbība, bet tai ir arī jāmazina valsts interešu apdraudējums, agresīvi jācenšas panākt ekonomiskā neatkarība no naidīgām valstīm, jāattīsta valsts aizsardzībai svarīgas rūpniecības nozares un jāatjauno un jāmodernizē sabiedrības labklājībai būtiskas ražošanas jaudas. Būtu enerģiski jāizskauž un jācīnās pret kropļkapitālismu, proti, selektīvu uzņēmumu peļņas gūšanas veicināšanu, ko veic valsts varas iestādes.

7. Izglītība un zinātne

Laikā, kad Ķīna strauji apsteidz Ameriku un Rietumvalstis drošības un aizsardzības jomā, ir nepieciešama aukstā kara laika programma, kas veidota pēc DARPA, "Mēness šāviena" un SDI parauga, lai koncentrētu plaša mēroga valsts resursus uz zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem pētījumiem ar militāru pielietojumu, uz valsts ražošanas jaudas atjaunošanu un modernizēšanu, kā arī uz izglītību dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. No otras puses, mēs apzināmies, ka lielākā daļa universitāšu pašlaik ir orientētas partizāniski un globālistiski un kaismīgi iestājas pret nacionālistiskām un konservatīvām idejām. Šādas iestādes nav pelnījušas nodokļu maksātāju atbalstu, ja vien tās no jauna nenodarbojas ar valsts interesēm. Izglītības politikai ir jākalpo valsts vajadzībām.

8. Ģimene un bērni

Mēs uzskatām, ka tradicionālā ģimene ir sabiedrības tikumu avots un ir pelnījusi lielāku valsts politikas atbalstu. Tradicionālā ģimene, kas balstās uz mūža saikni starp vīrieti un sievieti un uz mūža saikni starp vecākiem un bērniem, ir visu pārējo mūsu civilizācijas sasniegumu pamats. Ģimenes iziršana, tostarp laulību un dzimstības samazināšanās, nopietni apdraud demokrātisko valstu labklājību un ilgtspēju. Viens no cēloņiem ir neierobežots individuālisms, kas bērnus uzskata par apgrūtinājumu, vienlaikus veicinot aizvien radikālākas seksuālās atļaujas un eksperimentus kā alternatīvu ģimenes un draudzes dzīves pienākumiem. Ekonomiskie un kultūras apstākļi, kas veicina stabilu ģimenes un draudzes dzīvi un bērnu audzināšanu, ir visaugstākās prioritātes.

9. Imigrācija

Imigrācija ir devusi milzīgu ieguldījumu Rietumu valstu stiprumā un labklājībā. Taču mūsdienās tieksme pēc nekontrolētas un neasimilētas imigrācijas ir kļuvusi par vājuma un nestabilitātes, nevis spēka un dinamisma avotu, draudot ar iekšēju nesaskaņām un galu galā politiskās kopienas izjukšanu. Mēs atzīmējam, ka Rietumu valstis dažādos laikos ir guvušas labumu gan no liberālas, gan ierobežojošas imigrācijas politikas. Mēs aicinām īstenot daudz ierobežojošāku politiku, līdz šīs valstis savāks apķērību, lai izveidotu līdzsvarotāku, produktīvāku un asimilācijas politiku. Ierobežojoša politika dažkārt var ietvert imigrācijas moratoriju.

10. Rase

Mēs ticam, ka visi cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla un ka valsts politikai ir jāatspoguļo šis fakts. Neviena cilvēka vērtību vai lojalitāti nevar vērtēt pēc viņa iezīmju formas, ādas krāsas vai laboratorisko testu rezultātiem. Rasu ideoloģijas un apspiestības vēsture un tās pašreizējās sekas liek mums uzsvērt šo patiesību. Mēs nosodām valsts un privāto iestāžu izmantošanu, lai diskriminētu un šķeltu mūs savā starpā rases dēļ. Kultūras simpātijas, ko veicina pienācīgs nacionālisms, piedāvā stabilu pamatu dažādu kopienu samierināšanai un vienotībai. Nacionālisms, ko mēs atbalstām, respektē un pat apvieno konkrētu minoritāšu kopienu unikālās vajadzības un visas nācijas kopējo labumu.

Parakstītāji

Michael Anton, Hillsdale College Kirby Center

Larry Arnn, Hillsdale College

Amber Athey, Spectator

David Azerrad, Hillsdale College Van Andel Graduate School of Government

Stephen Bartulica, Center for the Renewal of Culture (Croatia)

Megan Basham, Daily Wire

Rachel Bovard, Conservative Partnership Institute

Michael Brendan Dougherty, National Review

David Brog, Edmund Burke Foundation

Will Chamberlain, Internet Accountability Project

Timon Cline, Modern Reformation

Edward Corrigan, Conservative Partnership Institute

Ken Cuccinelli, Election Transparency Initiative

Victor Davis Hanson, Hoover Institution

Sen. Jim DeMint, Conservative Partnership Institute

Christopher DeMuth, Hudson Institute

Miranda Devine, New York Post

Emile Doak, American Conservative

Rod Dreher, American Conservative

Ben Dunson, American Reformer

Alvino-Mario Fantini, European Conservative (Austria)

Katy Faust, Them Before Us

John Fonte, Hudson Institute

Henry George, Merion West (United Kingdom)

Francesco Giubilei, Nazione Futura (Italy)

David Goldman, Asia Times

Paul Gottfried, Chronicles Magazine

Derryck Green, Project 21

Ofir Haivry, Edmund Burke Foundation (Israel)

Josh Hammer, Newsweek

Grant Havers, Trinity Western University (Canada)

Yoram Hazony, Edmund Burke Foundation (Israel)

Nate Hochman, National Review

Clifford Humphrey, Troy University

Emily Jashinsky, Federalist

Julie Kelly, American Greatness

Fr. Benedict Kiely, Nasarean.org

Roger Kimball, New Criterion

Charlie Kirk, Turning Point USA

Tom Klingenstein, Claremont Institute

Michael Knowles, Daily Wire

Mark Krikorian, Center for Immigration Studies

Ellen Kryger Fantini, European Conservative

Ryszard Legutko, Jagiellonian University (Poland)

Brad Littlejohn, Ethics and Public Policy Center

N.S. Lyons, Upheaval

Daniel McCarthy, Intercollegiate Studies Institute

Michael McKenna, Washington Times

Mark Meadows, Conservative Partnership Institute

Arthur Milikh, Claremont Institute Center for the American Way of Life

Amanda Milius, AMDC Films

Curt Mills, UnHerd

Joshua Mitchell, Georgetown University

Balázs Orbán, Mathias Corvinus Collegium (Hungary)

James Orr, Cambridge University

John O’Sullivan, CBE, Danube Institute (United Kingdom)

Melissa O’Sullivan, Danube Institute

Matthew Peterson, New Founding

Nathan Pinkoski, Zephyr Institute

Jaime Nogueira Pinto, Futuro Presente (Portugal)

Tomasz Poręba, New Direction (Poland)

Grégor Puppinck, European Centre for Law and Justice (France)

David Reaboi, Claremont Institute

R.R. Reno, First Things

Julio Rosas, Townhall

Helen Roy, Girlboss, Interrupted

Christopher Rufo, Manhattan Institute

Austin Ruse, Center for Family and Human Rights

Saurabh Sharma, American Moment

Marion Smith, Common Sense Society

Nick Solheim, American Moment

Thomas Spence, Regnery Publishing

Daniel Strand, Air War College

Carol Swain, Be The People News

Peter Thiel, Founders Fund

Russ Vought, Center for Renewing America

Ben Weingarten, RealClear

Anna Wellisz, Edmund Burke Foundation

Liz Wheeler, Liz Wheeler Show

Ryan Williams, Claremont Institute

William Wolfe, Center for Renewing America

Scott Yenor, Boise State University